Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze




Dieva pieskāriens caur sv. Franciska svētību

2017. gada 10. novembris

Pavisam nesen, 27. un 28. oktobrī, Dzintaru rekolekciju mājā uz kapucīnu tēva pr. Staņislava Kovaļska OFMCap vadītām lūgšanu un pārdomu dienām pulcējās Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudzes Dzīvā Rožukroņa dalībnieki – jaunieši un pieaugušie. Tā bija iespēja padziļināt savu garīgo dzīvi. Tēvs Staņislavs rekolekciju dalībniekiem atgādināja būtisku patiesību par to, ka gars cilvēkā ir tā vieta, kur viņš sastopas ar Dievu un ar otru cilvēku. Savā garā cilvēks atpazīst patiesību, to pieņem un saskaņā ar to dzīvo. Gars ir Dieva mājoklis cilvēkā. Ja šī vieta paliek tukša, vai, vēl ļaunāk, to ieņem Dieva ienaidnieks, cilvēks pats sevi izposta.
Cilvēka dvēsele ir kā skaists dārzs, kurā nemitīgi darbojas Dārznieks – Dievs, stādot tajā dažādus kokus, krūmus, puķes. Tās ir Dieva dāvanas cilvēkam. Bet, lai šie augi varētu uzplaukt, uzziedēt un nest augļus, ir vajadzīga cilvēka līdzdarbība. Un tie ir labie darbi, kurus katrs varam veikt, vienīgi dzīvojot vienotībā ar Dievu sava gara mājoklī.


Lūk, paša garīgā vadītāja, t. Staņislava, pārdomas pēc rekolekcijām: “Es domāju, ka, pirmkārt, vajag pateikties Dievam par visām sagatavotām žēlastībām, kuras atrada savu ceļu uz cilvēku sirdīm, bet sevišķi par Dieva Vārdu, grēksūdzes sakramentu un svēto Misi. Es ticu, ka caur katehēzēm - laikam tās nebija vieglas un viegli saprotamas - arī dalībnieki saņēma kādu labumu, protams, pēc Dieva gribas.
Atmosfēra bija tāda, kādai vajadzēja būt starp brāļiem un māsām Kristū - kā pirmajā gadsimtā. Grupā valdīja liela savstarpēja uzticēšanās, uz kā pamata norisinājās skaistas un patiesi vērtīgas sarunas, kā arī bija daudz jautājumu. Nebija zaudēta laika, pat ne mirklis nebija zaudēts. Rekolekcijas bija diezgan intensīvas, un tas ir ļoti labi. Mēs ceram, ka saņemtās žēlastības nesīs savā laikā lielus augļus dalībnieku dzīvē.
Mēs runājām par garīgo dzīvi, par garīgo cīņu, par tikumiem un citām lietām, bet sevišķi tādā gaismā, lai redzētu, kā Dievs darbojas mūsos un kā mēs esam aicināti cieši līdzdarboties ar Dievu. Šis garīgais darbs ir nepieciešams, vissvarīgākais, ikdienišķs un bez tā nevar runāt par cilvēka patiesi cilvēcisko dzīvi.”
 
Lai Sv. Franciska svētība, ko saņēmām caur t. Staņislavu, vairo mūsos ilgas pēc vienotības ar Dievu un nes bagātus gara augļus!
 
m. Biruta un citi rekolekciju dalībnieki
 
« Atpakaļ Pastāsti draugiem:

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2024. gada 18. janvāris

Dieva Vārda svētdiena lūgšanu nedēļas par kristiešu vienību ietvaros

21. janvārī, parastā liturģiskā laika 3. svētdienā, katoliskā Baznīca jau 5. reizi svinēs Dieva Vārda svētdienu. Tā nav liela jubileja – īpaši, ja salīdzinām ar citiem svētkiem Baznīcas liturģiskajā kalendārā, kas pastāv gadsimtus vai tūkstošgades. Un tomēr pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai būtiski mainītu savu attieksmi kādā jautājumā. Jēzus mācekļiem bija tikai trīs gadi kopā ar Iemiesoto Dieva Vārdu, bet ar to pilnīgi pietika, lai viņi vairs nekad neatgrieztos pie dzīves “pa vecam”. Tāpēc šodien ir atbilstoši uzdot sev jautājumu: “Vai šajos gados ir augusi mūsu mīlestība pret Dieva Vārdu? Vai, šo svētku iedrošināti, esam to labāk iepazinuši un dziļāk izpratuši? Un kā ir ar pielietojumu dzīvē?”
Pirmo reizi Dieva Vārda svētkus parastā liturģiskā laika 3. svētdienā svinējām svētā Hieronīma nāves 1600. jubilejas gadā. Šis svētais bija apguvis vairākas Bībeles valodas, ne tikai lai varētu Dieva Vārdu labāk izprast pats, bet arī lai spētu to darīt pieejamāku citiem, veicot tulkojumu uz toreiz saprotamāko latīņu valodu. Hieronīma apbrīnojamais centīgums Dieva Vārda iepazīšanā, izprašanā un izplatīšanā var tikt izskaidrots ar pamatnostāju, ko viņam tik labi ir izdevies formulēt, komentējot pravieti Isaju: Ignoratio enim Scripturarum ignoratio Christi est – nepazīt Rakstus nozīmē nepazīt Kristu. Ja Hieronīmam toreiz tiktu dots redzēt mūsdienu iespējas Dieva Vārda iepazīšanai un izplatīšanai (no poligrāfijas līdz interneta resursiem un mākslīgā intelekta rīkiem) un vienlaicīgi tiktu atklāts, cik daudz kristiešu šodien ar Bībeli ir uz “jūs”, tad viņš varētu vienīgi noplātīt rokas pilnīgā neizpratnē…
lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2024 Trīsvienības draudze »