Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze




Gavēņa konferences

2018. gada 17. februāris

Ticības padziļināšanas programmas ietvaros katru sestdienu plkst. 10:00 draudzes lielajā zālē notiks GAVĒŅA KONFERENCES
24. februārī piedāvājam noskatīties Net for God filmu "Martas Robēnas misija"

Visi mīļi aicināti!


Marta Robēna, bez šaubām, ir viena no fascinējošākajām 20.gadsimta personībām. Šī mazā zemniece, piekalta gultai no 18 gadu vecuma līdz pat savai nāvei 78 gadu vecumā, savā fermā pieņēma vairāk nekā 100 tūkstošus cilvēku, kuru dzīves pēc šīs tikšanās izmainījās! Kopā ar Lionas priesteri tēvu Žoržu Finē, no Martas Robēnas tumšās istabas šajā izolētajā vietā Šatonefas Galūrā Dievs sāk Savu darbu. Marta Robēna mirusi 1981.gada, bet ar Žēlsirdības māju starpniecību viņa ir klātesoša visā pasaulē.

1. MAZA, SLIMA ZEMNIECE
Marta dzimusi 1902.gadā mazā Francijas dienvidu ciematiņā Šatonef Galūrā. Jau kopš bērnības viņa sāk savu ceļo kopā ar Dievu un mācās strādāt fermā gadskārtu mijas ritmā. Tomēr 1918.gadā 16 gadu vecumā Marta ieiet slimības pasaulē. Viņa saslimst ar encefalītu un cieš milzīgas sāpes. Slimība turpināja pasliktināties visu viņas dzīvi. Viņa kļuva paralizēta, piesaistīta gultai. Viņa meklē jēgu savai dzīvei, kura nāktu no Dieva. 

2. KRISTUS IZVĒLĒŠANĀS
1928.gadā viņa piedzīvoja Svētā Gara izliešanos. Viņa tiek pārveidota. Jēzus viņu pārņēma, un viņa izvēlējās dzīvi. Viņa pašos dziļumos pieņēma savu slimību, būt tā, kas viņa ir. Pateicoties viņā veiktajam Kunga darbam, viņa atrada jēgu savai dzīvei. Viņa paplašināja savu istabiņu, kurā sāka uzņemt aizvien vairāk Baznīcas cilvēku no visas pasaules.

3. CIEŠANAS UN AUGŠĀMCELŠANĀS
No 1928. gada attiecības ar Dievu padziļinās mistiskā līmenī. Martas misija ir būt vienotai Kristus ciešanās, kad Kristus sevi atdod mūsdienu Baznīcas un pasaules atjaunotnei. Katru nedēļu viņa izdzīvo Kristus ciešanas. Sarunā ar tēvu Limaņu viņa dod jēgu šīm ciešanām: “Visiem kristiešiem jāņem dalību Kristus ciešanās, lai savā miesā izciestu to, kas trūka Kristus pilnīgajām ciešanām. Es esmu tikai zīme, atgādinājums kristiešiem.”
 
4.MARTA ŠODIEN
1934.gadā Marta rakstīja: “Savā zemes dzīves laikā es nevēlētos atstāt citas pēdas, kā tikai dievišķu mīlestību.  Lai Dievs dara mani par patiesu gaismas un mīlestības namu.” Marta ilgojas pēc jauniem Vasarsvētkiem pasaulei, kas to sasildītu ar Dieva mīlestības uguni. Viņas lūgšana maz pamazām realizējas pateicoties Žēlsirdības māju dibināšanai visā pasaulē. Viss sākās no viņas nelielās istabas. Marta, kura nespēja kustēties, rāda, ka pārpilnība nāk no personīgām attiecībām ar Kristu.
 
Marta Robēna izdzīvoja svētumu savā veidā. Viņa piedzīvoja Kristu un vēlējās, lai visi cilvēki Viņu pazītu. Viņa aicina nevis piedalīties viņas mistiskajos stāvokļos, bet gan sekot viņas mīlestībai uz Jēzu.
 
 
« Atpakaļ Pastāsti draugiem:

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2024. gada 18. janvāris

Dieva Vārda svētdiena lūgšanu nedēļas par kristiešu vienību ietvaros

21. janvārī, parastā liturģiskā laika 3. svētdienā, katoliskā Baznīca jau 5. reizi svinēs Dieva Vārda svētdienu. Tā nav liela jubileja – īpaši, ja salīdzinām ar citiem svētkiem Baznīcas liturģiskajā kalendārā, kas pastāv gadsimtus vai tūkstošgades. Un tomēr pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai būtiski mainītu savu attieksmi kādā jautājumā. Jēzus mācekļiem bija tikai trīs gadi kopā ar Iemiesoto Dieva Vārdu, bet ar to pilnīgi pietika, lai viņi vairs nekad neatgrieztos pie dzīves “pa vecam”. Tāpēc šodien ir atbilstoši uzdot sev jautājumu: “Vai šajos gados ir augusi mūsu mīlestība pret Dieva Vārdu? Vai, šo svētku iedrošināti, esam to labāk iepazinuši un dziļāk izpratuši? Un kā ir ar pielietojumu dzīvē?”
Pirmo reizi Dieva Vārda svētkus parastā liturģiskā laika 3. svētdienā svinējām svētā Hieronīma nāves 1600. jubilejas gadā. Šis svētais bija apguvis vairākas Bībeles valodas, ne tikai lai varētu Dieva Vārdu labāk izprast pats, bet arī lai spētu to darīt pieejamāku citiem, veicot tulkojumu uz toreiz saprotamāko latīņu valodu. Hieronīma apbrīnojamais centīgums Dieva Vārda iepazīšanā, izprašanā un izplatīšanā var tikt izskaidrots ar pamatnostāju, ko viņam tik labi ir izdevies formulēt, komentējot pravieti Isaju: Ignoratio enim Scripturarum ignoratio Christi est – nepazīt Rakstus nozīmē nepazīt Kristu. Ja Hieronīmam toreiz tiktu dots redzēt mūsdienu iespējas Dieva Vārda iepazīšanai un izplatīšanai (no poligrāfijas līdz interneta resursiem un mākslīgā intelekta rīkiem) un vienlaicīgi tiktu atklāts, cik daudz kristiešu šodien ar Bībeli ir uz “jūs”, tad viņš varētu vienīgi noplātīt rokas pilnīgā neizpratnē…
lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2024 Trīsvienības draudze »