21. janvārī, parastā liturģiskā laika 3. svētdienā, katoliskā Baznīca jau 5. reizi svinēs Dieva Vārda svētdienu. Tā nav liela jubileja – īpaši, ja salīdzinām ar citiem svētkiem Baznīcas liturģiskajā kalendārā, kas pastāv gadsimtus vai tūkstošgades. Un tomēr pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai būtiski mainītu savu attieksmi kādā jautājumā. Jēzus mācekļiem bija tikai trīs gadi kopā ar Iemiesoto Dieva Vārdu, bet ar to pilnīgi pietika, lai viņi vairs nekad neatgrieztos pie dzīves “pa vecam”. Tāpēc šodien ir atbilstoši uzdot sev jautājumu: “Vai šajos gados ir augusi mūsu mīlestība pret Dieva Vārdu? Vai, šo svētku iedrošināti, esam to labāk iepazinuši un dziļāk izpratuši? Un kā ir ar pielietojumu dzīvē?”
Pirmo reizi Dieva Vārda svētkus parastā liturģiskā laika 3. svētdienā svinējām svētā Hieronīma nāves 1600. jubilejas gadā. Šis svētais bija apguvis vairākas Bībeles valodas, ne tikai lai varētu Dieva Vārdu labāk izprast pats, bet arī lai spētu to darīt pieejamāku citiem, veicot tulkojumu uz toreiz saprotamāko latīņu valodu. Hieronīma apbrīnojamais centīgums Dieva Vārda iepazīšanā, izprašanā un izplatīšanā var tikt izskaidrots ar pamatnostāju, ko viņam tik labi ir izdevies formulēt, komentējot pravieti Isaju: Ignoratio enim Scripturarum ignoratio Christi est – nepazīt Rakstus nozīmē nepazīt Kristu. Ja Hieronīmam toreiz tiktu dots redzēt mūsdienu iespējas Dieva Vārda iepazīšanai un izplatīšanai (no poligrāfijas līdz interneta resursiem un mākslīgā intelekta rīkiem) un vienlaicīgi tiktu atklāts, cik daudz kristiešu šodien ar Bībeli ir uz “jūs”, tad viņš varētu vienīgi noplātīt rokas pilnīgā neizpratnē…
lasīt vairāk >
Priestera Antona Prikuļa vizīte mūsu draudzē
2017. gada 3. septembris
Svētdien, 3. septembrī, mūsu draudzē viesojās un Svēto Misi svinēja pr. Antons Prikulis, pagaidām vienīgais latviešu priesteris Vatikāna diplomātiskajā dienestā, kurš jau vairākus gadus dzīvo un strādā Ruandā. Šīs Āfrikas valsts liktenis ir traģisks, to 1994. gadā iezīmēja šausmīgs genocīds, dažu mēnešu laikā paņemot vairāk nekā vienu miljonu dzīvību. Taču mazā Ruanda ir arī Dieva svētīta, jo tieši tur, Kibeho ciematiņā, atrodas sanktuārijs, veltīts Vissvētākajai Jaunavai Marijai – tātad, Kibeho Dievmātei.
Jaunava Marija uzrunāja trīs vietējās skolnieces, aicinot uz lūgšanu, gandarīšanu un cenšoties brīdināt par tuvo nelaimi – genocīdu. Šis ir jaunākais šobrīd oficiāli reģistrētais un Baznīcas atzītais Dievmātes parādīšanās gadījums pasaulē, kā arī pirmais Āfrikā. Kibeho Dievmāte piesaista neskaitāmus svētceļniekus un visdažādākie brīnumi tās sanktuārijā ir ikdiena.
Arī mums bija iespēja baudīt Kibeho Dievmātes klātbūtni, pateicoties pr. Antona liecībai un svētībai, kuru viņš mums sniedza. Draudzes ticīgie varēja iegādāties Kibeho Dievmātes statujas, kuru skaits diemžēl šoreiz bija ļoti ierobežots. Taču, ņemot vērā lielo interesi, ceram tuvākajā laikā saņemt vēl vairāk šo statuju, lai Jaunava Marija, kura tik bagātīgi ir svētījusi Āfrikas kontinentu, sniedz savu stiprinājumu arī mums Māras zemē.
Vēlam pr. Antonam arī turpmāku Dieva svētību viņa tik nozīmīgajā kalpojumā un pateicamies par to, ka viņš atrada laiku, lai būtu kopā ar mums, sniedzot savu svētību un Kibeho Dievmātes stiprinājumu!
Prāvesta blogs
prāvests
Edgars Cakuls 2024. gada 18. janvāris
Edgars Cakuls 2024. gada 18. janvāris