Šo krustu sauc par Piedošanas krustu.
prāvests Edgars Cakuls, 2026. gada 2. aprīlis
Sv. Annas un sv. Jāzepa klostera baznīcā Kordovā, Spānijā, atrodas ļoti sens Krucifikss. Jēzus tajā ir attēlots karājoties tikai pie vienas rokas, kamēr otra ir nolaista uz leju īpašā žestā.
Spāņi šī Krucifiksa izcelsmi apraksta šādi.
Kāds penitents ieradās uz grēksūdzi biktskrēslā, kurš atradās šī Krucifiksa tuvumā. Šim cilvēkam bija atkarības problēmas un viņš jau gadiem cīnījās ar kādu netikumu. Priesteris, kurš parasti pieņēma viņa grēksūdzes, izrādījas visai stingrs un kādu dienu viņam teica: “Šī ir pēdējā reize, kad es tev piedodu šo grēku!”
Pēc kāda laika penitents agriezās ar to pašu grēku, nometās ceļos un lūdza piedošanu. Taču priesteris izrādījās principiāls un teica viņam: “Lūdzu, nekaitini Dievu! Es tevi brīdināju un šoreiz tu grēku piedošanu nesaņemsi!”
Šajā brīdī priesteris, kurš bija atraidījis grēcinieku, izdzirda dīvainu troksni, kas nāca no lielā koka Krucifiksa. Paskatījies viņš ieraudzīja, ka Jēzus labā roka ir atrauta no krusta un stiepjas uz leju piedošanas žestā. Atskanēja balss: “ES IZLĒJU SAVAS ASINIS PAR ŠO CILVĒKU, NEVIS TU!” Jēzus pats piedeva grēku gandarītājam, kad priesteris bija neapdomīgi atteicies to darīt.
Jēzus roka palika šajā stāvoklī, atgādinot, ka visi esam aicināti piedot…
Iespējams, šis stāsts ir tikai skaista leģenda. Taču tas atgādina fundamentālu patiesību par to, ka Jēzus no Nāzaretes, Kristus, Dieva Dēls ir izlējis savas asinis, miris mokpilnā un pazemojošā nāvē pie krusta, lai mūsu grēki tiktu piedoti, lai mēs tiktu burtiski izglābti no mūžīgās nāves.
Jēzus piedošana konkretizējas Grēksūdzes sakramentā īpaši smagiem gadījumiem, caur gandarīšanas ritu tā tiek dāvāta katras Mises sākumā ikdienišķo grēku piedošanai, jebkurā brīdī, ticībā vēršoties pie Dieva, mēs varam saņemt stiprinājumu.
Taču arī mēs paši savā ikdienā esam aicināti dzīvot atbilstoši Dieva mīlestības loģikai, kuras centrā ir beznosacījuma piedošana. Pat ja tas šķiet grūti un reizēm pat neiespējami. Pat ja tas šķiet neracionāli. Tas, ko izdarīja Jēzus, no pasaules viedokļa bija absolūti neracionāli, pat šķietami neprātīgi, kā saka sv. Pāvils. Taču mēs visi zinām, kādi fenomenāli augļi pavadīja šo izvēli.
Lai Lieldienu laiks palīdz mums arvien dziļāk iepazīt Kristus Mīlestību un dzīvot atbilstoši tai, par spīti mūsu cilvēciskajam trauslumam.