Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

Gavēņa ceļš ikdienā

prāvests Edgars Cakuls, 2020. gada 6. marts

Laikā, kad ir sacelta tik liela ažiotāža saistībā ar jaunatklāto korona vīrusu saimes pārstāvi, kurš var izraisīt slimību “Covid-19”, nebūtu prātīgi vēl ilgāk paturēt bloga sadaļā tēzi “Memento mori”… Tāpēc radās doma padalīties ar vispārzināmām atziņām par Lielo Gavēni, kuru esam uzsākuši jau pirms dažām dienām. Cependant, kā saka franči, gribētos pārdomāt Gavēņa ceļu īpašā kontekstā, saistot to ar uzticību Dievam ikdienas darbos un pienākumos jeb, runājot Sv. Terēzes no Lizjē vārdiem, atgādinot, ka nopietnais ceļojums uz Lieldienām 40 dienu garumā var pārtapt par “mazo taciņu”, vienlaicīgi saglabājot iedarbīgumu.

Tiem katoļiem, kuri kaut virspusēji ir interesējušies par Gavēņa prasībām mūsdienās, droši vien nav nekāds pārsteigums, ka jau vairāk nekā pusgadsimtu “stingrās gavēšanas” prasības attiecas tikai uz divām dienām Baznīcas liturģiskajā kalendārā, proti, Pelnu Trešdienu un Lielo Piektdienu. Taču tas nebūt nenozīmē, ka gavēšana ir atcelta un askēze ir aizmirsta. Gluži otrādi… Šķietami mazinot tradicionālās prasības, Baznīca mūs iedrošina lielākai brīvībai un individuālai gavēšanas prasību noteikšanai, klasisko “gastronomisko” atturību papildinot vai pat aizvietojot ar moderniem izaicinājumiem piemērotu askēzi.
Man šķiet, ka, izvēloties to, no kā būtu jāatsakās, vispirms ir jāmeklē rokā mūsu “laika zagļi”, jāierobežo sevi tajā, kas attiecas uz veidu, kā pavadām savu nosacīti brīvo laiku. Seriāli, interneta dzīļu pētniecība, sociālie tīkli, datorspēles… tie ir tikai daži piemēri.
Šoreiz gribētos vairāk pakavēties pie kāda cita garīgās izaugsmes veida. Izrādās, lai paveiktu kaut ko īpašu vai pat īsteni varonīgu, nekas sevišķs nav jādara. Pietiek ar to, ka jāieliek visa sirds tajā, kas ir mūsu tiešie pienākumi, it īpaši saistībā ar mūsu dzīves izvēli un aicinājumu.
Tejupat man nāk prātā pirms daudziem gadiem lasīta grāmata par kopienu “Opus Dei”. Tas bija žurnālista pētījums, cenšoties saprast un paskaidrot lasītājiem šīs Baznīcas institūcijas būtību. Baidos ievainot manu Opus Dei draugu pazemību, taču atļaušos uzsvērt, ka viņu īpašā harizma ir pārsteidzošā efektivitāte visās jomās. Vēl pārsteidzošāks bija grāmatas autora secinājums, ka, lai to panāktu, netiek darīts nekas īpašs, nav nekādu noslēpumu vai slepenas metodikas, tiek pielietoti jebkuram katolim pieejamie svētdarīšanas līdzekļi, taču… viss tiek darīts no sirds un ar lielu atdevi. Tas vienmēr nes augļus.
Vēlos izcelt vēl kādu pavisam īpašu aicinājumu, proti, aicinājumu uz ģimenes dzīvi. Ģimenes loma vienmēr ir bijusi un vienmēr paliks svarīga gan Baznīcā, gan arī sabiedrībā. Šis aicinājums ir daudzslāņains un ietver sevī dažādas ļoti prasīgas atbildības. Viena no tām – vecāku atbildība.
Gribu vērst lasītāju uzmanību uz fotogrāfiju, kura ilustrē šīs necilās pārdomas. Tajā ir redzamas divas statujas, kurās ir attēloti attiecīgi tēvs un dēls. Ja uzmanīgi ieskatās, nevar nepamanīt, ka dēla statuja ir veidota no daļām, kas ir izņemtas no tēva statujas. Ar šo skulpturālo kompozīciju mākslinieks ir vēlējies uzskatāmi parādīt , cik cildens un prasīgs ir tēva aicinājums.
Novēlu visiem svētīgu Lielā Gavēņa turpinājumu, pievēršot uzmanību iespējām, kuras paver šķietami nenozīmīgās ikdienas vai pat rutīnas integrēšana personiskās svētdarīšanas ceļā. It īpaši tas attiecas uz dabiskajiem izaicinājumiem, kuri ir ietverti mūsu katra dzīves ceļa izvēlē.
 
Noslēgumā gribu atsaukties uz savu neveiklo joku, saistībā ar jauno vīrusu SARS-CoV-2 un mēģināt kaut kā glābt situāciju, piedāvājot lasītājiem iespēju izmantot Sv. Roha aizbildniecību, kurš ir spēcīgs palīgs cīņā ar dažādām epidēmijām, sākot no iesnām līdz pat mērim. Vedinu cienījamos lasītājus iekļaut savu Gavēņa garīgo ieroču arsenālā Sv. Roha litāniju:
 
Litānija svētajam Roham
(palīdzētājam cīņā pret epidēmijām)
 
Kyrie, eleison!
Christe, eleison!
Kyrie, eleison!

Dievs Tēvs no Debesīm, apžēlojies par mums!
Dievs Dēls, pasaules Pestītāj, apžēlojies par mums!
Dievs Svētais Gars, apžēlojies par mums!
Svētā Trīsvienība, viens vienīgs Dievs, apžēlojies par mums!

Svētā Marija, lūdz Dievu par mums!
Svētais Roh, dižciltībā dzimušais, lūdz Dievu par mums!
Svētais Roh, kas tik lielā mērā nicināji šīs pasaules labumus, lūdz Dievu par mums!
Svētais Roh, uzticīgais Jēzus Kristus kalps, lūdz Dievu par mums!
Svētais Roh, pastāvīgais Jēzus Kristus ciešanu atdarinātāj, lūdz Dievu par mums!
Svētais Roh, kas Kristus mīlestības dēļ pacieti apmelojumus, lūdz Dievu par mums!
Svētais Roh, kas, būdams nevainīgs, tiki nicināts un važās iekalts, lūdz Dievu par mums!
Svētais Roh, dievišķās mīlestības pārņemtais, lūdz Dievu par mums!
Svētais Roh, kas savu mantu izdalīji nabagiem un par viņiem pašaizliedzīgi upurējies, lūdz Dievu par mums!
Svētais Roh, kas veltīji savu dzīvi rūpēs par slimniekiem, lūdz Dievu par mums!
Svētais Roh, kas ar varonīgu dedzību rūpējies īpaši par mēra slimniekiem, lūdz Dievu par mums!
Svētais Roh, brīnumainā veidā pie dzīvības atgrieztais, lūdz Dievu par mums!
Svētais Roh, daudzu pilsētu glābēj mēra laikā, lūdz Dievu par mums!
Svētais Roh, kas dziedināji mēra slimos ar krusta zīmi, lūdz Dievu par mums!
Svētais Roh, kura vārdu cildina visā Baznīcā, lūdz Dievu par mums!
Svētais Roh, mūsu sargātāj, lūdz Dievu par mums!
Svētais Roh, kuru Jēzus Kristus kronēja ar godu un slavu, lūdz Dievu par mums!
 
Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, saudzi mūs, Kungs!
Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, uzklausi mūs, Kungs!
Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, apžēlojies par mums!
 
Lūdz par mums, svētais Roh!
Lai mēs tiekam atbrīvoti no dvēseles un miesas slimībām!
 
Lūgsimies
 
Mēs Tevi lūdzam, Kungs, gādā par savu tautu ar nebeidzamu mīlestību un caur svētā Roha ciešanu nopelniem pasargā mūs no dvēselei un miesai draudošām briesmām, caur Jēzu Kristu mūsu Kungu! Amen!
 
 
« Atpakaļ Pastāsti draugiem:

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2024. gada 18. janvāris

Dieva Vārda svētdiena lūgšanu nedēļas par kristiešu vienību ietvaros

21. janvārī, parastā liturģiskā laika 3. svētdienā, katoliskā Baznīca jau 5. reizi svinēs Dieva Vārda svētdienu. Tā nav liela jubileja – īpaši, ja salīdzinām ar citiem svētkiem Baznīcas liturģiskajā kalendārā, kas pastāv gadsimtus vai tūkstošgades. Un tomēr pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai būtiski mainītu savu attieksmi kādā jautājumā. Jēzus mācekļiem bija tikai trīs gadi kopā ar Iemiesoto Dieva Vārdu, bet ar to pilnīgi pietika, lai viņi vairs nekad neatgrieztos pie dzīves “pa vecam”. Tāpēc šodien ir atbilstoši uzdot sev jautājumu: “Vai šajos gados ir augusi mūsu mīlestība pret Dieva Vārdu? Vai, šo svētku iedrošināti, esam to labāk iepazinuši un dziļāk izpratuši? Un kā ir ar pielietojumu dzīvē?”
Pirmo reizi Dieva Vārda svētkus parastā liturģiskā laika 3. svētdienā svinējām svētā Hieronīma nāves 1600. jubilejas gadā. Šis svētais bija apguvis vairākas Bībeles valodas, ne tikai lai varētu Dieva Vārdu labāk izprast pats, bet arī lai spētu to darīt pieejamāku citiem, veicot tulkojumu uz toreiz saprotamāko latīņu valodu. Hieronīma apbrīnojamais centīgums Dieva Vārda iepazīšanā, izprašanā un izplatīšanā var tikt izskaidrots ar pamatnostāju, ko viņam tik labi ir izdevies formulēt, komentējot pravieti Isaju: Ignoratio enim Scripturarum ignoratio Christi est – nepazīt Rakstus nozīmē nepazīt Kristu. Ja Hieronīmam toreiz tiktu dots redzēt mūsdienu iespējas Dieva Vārda iepazīšanai un izplatīšanai (no poligrāfijas līdz interneta resursiem un mākslīgā intelekta rīkiem) un vienlaicīgi tiktu atklāts, cik daudz kristiešu šodien ar Bībeli ir uz “jūs”, tad viņš varētu vienīgi noplātīt rokas pilnīgā neizpratnē…
lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2024 Trīsvienības draudze »