Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

Vēsture

 
Rīgas arhibīskaps, Viņa Eminence kardināls Jānis Pujats, kura vadībā kopš neatkarības atjaunošanas mūsu valstī jau bija uzcelti vairāki desmiti katoļu dievnamu, 1997. gadā pieņēma lēmumu celt jaunu katoļu baznīcu Rīgā un veltīt to Vissvētākās Trīsvienības godam. Celtniecības darbus bija iecerēts pabeigt un baznīcu iesvētīt 2000. gadā, kas bija Svētā Tēva pasludināts Jubilejas gads.

Šim nolūkam 1997. gada 21. maijā tika nodibināta Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudze, kuras kodolu toreiz veidoja Rīgas Sv. Antona draudzes locekļi ar draudzes prāvestu priesteri Andri Blūmu priekšgalā, kurš kļuva arī par jaunās draudzes pirmo prāvestu.

Tika pieņemts lēmums jauno baznīcu celt Purvciemā, kur šim cēlajam mērķim dāvinājumā tika saņemts zemes gabals A. Deglava un G. Astras ielu krustojuma tuvumā. Drīzumā ar nostiprinājuma pāļu dzīšanu un pamatu ielikšanu sākās celtniecības darbi. Taču līdzekļu trūkuma dēļ tie visai drīz apstājās un vairākus gadus būvlaukums bija slēgts. Bija skaidrs, ka iecerei pabeigt baznīcas celtniecību 2000. gadā nav lemts īstenoties.

Celtniecības darbi atsākās ar jaunu sparu 2001. gadā, kad par Vissvētākās Trīsvienības draudzes prāvestu tika nozīmēts monsinjors Oļģerts Daļeckis, kuram nenoliedzami ir vislielākie nopelni mūsu dievnama celtniecības pabeigšanā. Ja nebūtu viņa uzņēmības un neizsīkstošās enerģijas, visticamāk vēl šodien baznīcas vietā būtu redzamas tik vien kā dzelzsbetona kolonnas, starp kurām augtu jau visai raženi koki… Savu baznīcu cēlāja talantu godājamais priesteris pierādīja arī pēc kalpojuma mūsu draudzē, Ķengaragā uzceļot jauno baznīcu, kas veltīta sv. Antona godam.

Rīgas Vissvētākās Trīsvienības baznīca tika konsekrēta 2005. gada 18. decembrī. Svinīgā brīža aculiecinieki atceras, ka toreiz dievnamu rotāja krāšņas egles, neraugoties uz to, ka līdz Ziemassvētkiem vēl bija jāgaida vesela nedēļa. Vēl pirms tam, sākot no 2004. gada 25. aprīļa, jaunā draudze dievkalpojumiem pulcējās lielākajā pirmā stāva telpā, kur šobrīd atrodas saieta zāle. Tādēļ varam apgalvot, ka draudze ir augusi kopā ar savu baznīcu.

Jaunā Rīgas katoļu baznīca kļuva par pirmo patvērumu sv. Antona draudzei, kura savu pagaidu dievnamu zaudēja. Liela daļa no bijušajiem sv. Antona draudzes locekļiem palika mūsu dievnamā arī pēc jaunās baznīcas uzcelšanas Ķengaragā. Priecājamies par to, ka mūsu baznīcā paliek sv. Antona svētglezna, kā arī ir apskatāma skaista Padujas svētā statuja. Katru otrdienu varam godināt sv. Antona relikvijas, viņš ir mūsu draugs un sargātājs!

Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudze turpina augt un attīstīties, Euharistija – Baznīcas dzīves avots un virsotne mūsu dievnamā tiek svinēta katru dienu, pulcinot daudzus ticīgos. Bez ikdienas dievkalpojumiem un lūgšanām mūsu baznīcā notiek katehēze visa gada garumā gan bērniem, gan arī pieaugušajiem, darbojas vairāki kori un citas muzikālās apvienības, ir pieejams grāmatu galds. Draudzes ietvaros darbojas dažādas kopienas un ticīgo apvienības, ar kurām varat iepazīties atbilstošā mūsu mājas lapas sadaļā. Kopš 2010. gada mūsu draudzē kalpo divi priesteri – Vitolds Kokars un draudzes prāvests Edgars Cakuls.


Piedāvājam noskatīties raidījuma "Vertikāle" sižetu par mūsu dievnama konsekrāciju:

Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2022. gada 26. februāris

Gavēnis – lūgšanai par mieru!

Man šķiet, 2022. gada 24. februāra rītu es neaizmirsīšu nekad. Ierastajā laikā ieslēdzās radio modinātājs, tikko bija noskanējusi mūsu valsts himna, kārtējo reizi padomāju, cik labi, ka dienu var iesākt ar lūgšanu un tad… sākās ziņu pārraide. Sastindzis sēdēju un klausījos par acīmredzamo un tomēr neticamo – Eiropas centrā ir sācies karš!
Pirmās emocijas nebūt nebija bailes, bet gan drīzāk skumjas. Dziļas, bezgalīgas skumjas. Bez šaubām, daudz bijām dzirdējuši par militāriem konfliktiem visdažādākajos reģionos, taču tik tuvu karš manas paaudzes Latvijas iedzīvotājiem nav bijis nekad. Ne ģeogrāfiski, ne arī emocionāli.
Vairākkārt ir laimējies būt Ukrainā, it īpaši Melnās jūras tuvumā, ir piedzīvota tās iedzīvotāju sirsnība un viesmīlība, arī Krievija nav sveša zeme, galu galā ikdienā saskaramies ar krievvalodīgajiem mūsu valsts cilvēkiem un, teikšu godīgi, man ļoti patīk krievu kultūra, literatūra, nepārspējamais humors, esmu gandarīts par to, ka brīvi runāju krieviski, kā zināms, mūsu baznīcā katru svētdienu ir Svētā Mise arī krievu valodā, kurā pulcējas fantastiski cilvēki. lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2023 Trīsvienības draudze »