Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudze

MUZIKĀLI RADOŠĀS APVIENĪBAS:

Mūsu draudzē liturģiskās svinības pavada vairākas muzikālās apvienības jeb dziedošie un instrumentālie kolektīvi. Zemāk var iegūt vairāk informācijas par katru no tiem.
Noslēdzot kārtējo nedēļu un jau emocionāli gatavojoties jaunajai darba sesijai, ar pateicību par visu piedzīvoto un to, kas gaidāms tuvākajā nākotnē, svētdienās plkst. 18:00 tiek svinēta vakara Svētā Mise. Par muzikālo noformējumu tajā rūpējas slavēšanas grupa mākslinieciskās vadītājas Antonijas Dombrovskas vadībā, jo, ko gan vairāk mēs varam dāvāt Dievam, ja ne savu pateicību, un dot viņam slavas upuri. Paši dziedātāji sevi ne tik daudz dēvē par muzikālu grupu vai projektu mūsdienu izpratnē, bet gan par kopienu, kas kopīgi lūdzas, savās sirdīs nesot kādu izvēlētu nodomu, dalās priekos un bēdās, svin dzimšanas un vārda dienas, kā arī kopīgi atpūšas un, protams, muzicē.

Slavēšanas grupu savulaik veidojuši draudzes jaunieši, kas skanīgo dziedājumu papildinājuši ar bagātīgu muzikālo pavadījumu – ģitārām, flautu, bungām. Šobrīd jaunieši ir izauguši un grupas sastāvs gandrīz pilnībā mainījies, tomēr jaunatnīgā dzirksts un ritms mūzikā ir saglabājies.

Slavēšanas grupas repertuārā ir Ivara Žinduļa un Bonifācija Lazdāna kompozīcijas, kā arī skanīgās un skaistās latgaļu garīgās dziesmas.

Slavēšanas grupa aicina ikvienu dziedāt gribētāju pievienoties draudzīgajam kolektīvam visās balss grupās. Mēģinājumi notiek svētdienās plkst. 16:00, kā arī reizi nedēļā kādā darbdienas vakarā.






Diriģente un mākslinieciskā vadītāja:
Antonija Dombrovska
26208333



Prāvesta blogs

prāvests
Edgars Cakuls 2022. gada 26. februāris

Gavēnis – lūgšanai par mieru!

Man šķiet, 2022. gada 24. februāra rītu es neaizmirsīšu nekad. Ierastajā laikā ieslēdzās radio modinātājs, tikko bija noskanējusi mūsu valsts himna, kārtējo reizi padomāju, cik labi, ka dienu var iesākt ar lūgšanu un tad… sākās ziņu pārraide. Sastindzis sēdēju un klausījos par acīmredzamo un tomēr neticamo – Eiropas centrā ir sācies karš!
Pirmās emocijas nebūt nebija bailes, bet gan drīzāk skumjas. Dziļas, bezgalīgas skumjas. Bez šaubām, daudz bijām dzirdējuši par militāriem konfliktiem visdažādākajos reģionos, taču tik tuvu karš manas paaudzes Latvijas iedzīvotājiem nav bijis nekad. Ne ģeogrāfiski, ne arī emocionāli.
Vairākkārt ir laimējies būt Ukrainā, it īpaši Melnās jūras tuvumā, ir piedzīvota tās iedzīvotāju sirsnība un viesmīlība, arī Krievija nav sveša zeme, galu galā ikdienā saskaramies ar krievvalodīgajiem mūsu valsts cilvēkiem un, teikšu godīgi, man ļoti patīk krievu kultūra, literatūra, nepārspējamais humors, esmu gandarīts par to, ka brīvi runāju krieviski, kā zināms, mūsu baznīcā katru svētdienu ir Svētā Mise arī krievu valodā, kurā pulcējas fantastiski cilvēki. lasīt vairāk >
Piesakies jaunumiem
© 2023 Trīsvienības draudze »