PeriodikaKatehismiEnciklikas un apustuliskie pamudinājumiSprediķiTeoloģijaSvēto dzīves apraksti un darbiLiecībasGarīgai lasīšanaiLūgšanu grāmatas
Pāvests Pāvils VI
Apustuliskai pamudinājums
Evaņģelizēt vispirms nozīmē vienkārši un tieši liecināt par Dievu, ko Jēzus Kristus atklāja Svētajā Garā; liecināt par to, ka Dievs mīlēja šo pasauli savā Dēlā, savā iemisotajā Vārdā dāvāja visām lietām eksistenci un aicināja cilvēkus uz mūžīgo dzīvi. Varbūt šī liecināšana par Dievu daudziem cilvēkiem ļaus tikties ar nezināmo Dievu (sal. Apd. 17,22023), kuru viņi pielūdz, neprotot nosaukt vārdā, vai kuru meklē savasas sirds apslēpto ilgu vadīti, vīlušies visu elku tukšībā. Taču evaņģelizējošu spēku šafa liecība iegūst tikai tad, kad atklāj, ka cilvēka Radītājs ir nevis kāds tāls un anonīms spēks, bet gan Tēvs: "Mēs tiekam saukti par Dieva bērniem, un tie mēs patiešām esam." (1 Jņ 3,1; Rom 8,14-17) Un tāpēc mēs visi esam brāļi Dievā.Pāvests PĀVILS VI
lasīt vairāk >
EVAŅĢĒLIJA PRIEKS
Svētā tēva Franciska Apustuliskais pamudinājums EVANGELII GAUDIUM
Evaņģēlija prieks piepilda sirdi uz visu dzīvi tiem, kas sastop Jēzu. Tie, kas ļauj, lai Viņš tos atpestī, tiek atbrīvoti no grēka, skumjām, iekšējā tukšuma, vientulības. Kopā ar Jēzu Kristu vienmēr dzimst un atdzimst prieks. Ar šo Pamudinājumu es vēlos vērsties pie Kristum ticīgajiem, lai viņus aicinātu uz jaunu, šī prieka iezīmētu evaņģelizācijas posmu un rādītu ceļus, kas Baznīcai ejami tuvākajos gados.
Pāvests Francisks
Prāvesta blogs
prāvests
Edgars Cakuls 2022. gada 26. februāris
Edgars Cakuls 2022. gada 26. februāris
Gavēnis – lūgšanai par mieru!
Man šķiet, 2022. gada 24. februāra rītu es neaizmirsīšu nekad. Ierastajā laikā ieslēdzās radio modinātājs, tikko bija noskanējusi mūsu valsts himna, kārtējo reizi padomāju, cik labi, ka dienu var iesākt ar lūgšanu un tad… sākās ziņu pārraide. Sastindzis sēdēju un klausījos par acīmredzamo un tomēr neticamo – Eiropas centrā ir sācies karš!
Pirmās emocijas nebūt nebija bailes, bet gan drīzāk skumjas. Dziļas, bezgalīgas skumjas. Bez šaubām, daudz bijām dzirdējuši par militāriem konfliktiem visdažādākajos reģionos, taču tik tuvu karš manas paaudzes Latvijas iedzīvotājiem nav bijis nekad. Ne ģeogrāfiski, ne arī emocionāli.
Vairākkārt ir laimējies būt Ukrainā, it īpaši Melnās jūras tuvumā, ir piedzīvota tās iedzīvotāju sirsnība un viesmīlība, arī Krievija nav sveša zeme, galu galā ikdienā saskaramies ar krievvalodīgajiem mūsu valsts cilvēkiem un, teikšu godīgi, man ļoti patīk krievu kultūra, literatūra, nepārspējamais humors, esmu gandarīts par to, ka brīvi runāju krieviski, kā zināms, mūsu baznīcā katru svētdienu ir Svētā Mise arī krievu valodā, kurā pulcējas fantastiski cilvēki. lasīt vairāk >
Pirmās emocijas nebūt nebija bailes, bet gan drīzāk skumjas. Dziļas, bezgalīgas skumjas. Bez šaubām, daudz bijām dzirdējuši par militāriem konfliktiem visdažādākajos reģionos, taču tik tuvu karš manas paaudzes Latvijas iedzīvotājiem nav bijis nekad. Ne ģeogrāfiski, ne arī emocionāli.
Vairākkārt ir laimējies būt Ukrainā, it īpaši Melnās jūras tuvumā, ir piedzīvota tās iedzīvotāju sirsnība un viesmīlība, arī Krievija nav sveša zeme, galu galā ikdienā saskaramies ar krievvalodīgajiem mūsu valsts cilvēkiem un, teikšu godīgi, man ļoti patīk krievu kultūra, literatūra, nepārspējamais humors, esmu gandarīts par to, ka brīvi runāju krieviski, kā zināms, mūsu baznīcā katru svētdienu ir Svētā Mise arī krievu valodā, kurā pulcējas fantastiski cilvēki. lasīt vairāk >